Pirms stundas, peldoties, aizķērāmies aiz tīkla. Ar lielām pūlēm, toties bez jebkādas jēgas, izvilkām to no ezera. Tīklā atradās dažas vidējas karūsas un liels rotans. Rotans – tā ir tāda pretīga svešzemju zivs, ko nesaprātīgi cilvēki pirms divdesmit gadiem ielaida ezerā. Un tā aprija visas pārējās, jo tai ir ļoti liela galva, un, atbilstoši nosaukumam, mute.
Bet tīklu mēs izvilkām svešu. Par nelaimi, īpašnieki pienāca tieši tīkla aiznešanas brīdī, un sāka skaidrot attiecības. Es tagad esmu kļuvis ne īpaši bailīgs, tāpēc mēģināju viņiem paskaidrot, ka tīklus likt ir aizliegts. Atbildē uzkačāts tēvainis apsolīja nosūtīt mani uz ilgu laiku uz slimnīcu, ēst tabletītes. Ļoti gribējās pateikt, ka viņš pats šoreiz noteikti dosies atsēdēt termiņu, citādi viņam par sīku zādzību pagājušajā reizē neiedeva. Taču es biju viens, viņi divi, bet salauzts žoklis ir ļoti nepatīkama lieta.
Un tomēr es pārdzīvoju, ka neesmu pārāk drosmīgs. Tāpēc ka pretīgi klausīties visādu stulbeņu draudus. Jā, un zivju ezerā kļuvis pavisam maz. Tagad skaidrs, kāpēc.
Tīkls
2006-07-13